Custom Search

Starp Perispae un Kundu

Emocionāli atšķirīgs ceļa posms. Ūdenskritumu te nav. Ir jūra, akmeņi. Jau diena sākās ar akmens strēli Parispea pussalas galā. Tad tā arī turpinājās. Pirmā pietura te izrādijās dabas rezervuārs uz Lobi raga pie Lahes. Te gan bija vairāki pastaigu maršruti, no kuriem laika taupīšanas dēļ izvēlējāmies vienu- to, kas no rezervuāra stenda veda pa labi. Ko tur ieraudzijām? Cilvēku nav. Ir tikai niedres, jūra un lieli akmeņi. Šur tur dzirdamas putnu dziesmas un jūra, jūra, jūra, kas šogad tik auksta, ka pat bradāt grūti- stingst.

Līdz šim krastam ir kādas 20 minūtes jāiet kājām, jo iebraukt nedrīkst. Atgriežamies, lai dotos tālāk. Gars ceļš priekšā un galīgi nav skaidrs, kur nakšņosim, lai gan saule jau taisās uz rietu. Tas mazliet nervozē. Bet pieredze rāda, ka sliktu nakšņošanas vietu Igaunijas jūras krastā vienkārši nav. Braucam tālāk. Pie Altjas var apmesties tie, kuriem jūras klātesamība nav tik nepieciešama. Tāda senlaicīga rakstura viesu nams ar visu servisu. Lai gan tur pat var atrast naktsmājas par nelielu naudu pie kādas saimnieces.- Var arī uzcelt telti viņas pļaviņā. Bet mēs braucam tālāk. Ir skaidrs, ka saulrietu jūrā esam jau nokavējuši.. Pie Rutjas vajadzēja būt motelim.. Bet nekā.. Jā, ar to jārēķinās, ka kartēs redzamais nevienmēr atbilst īstenībai. Šādos brīžos, kad tumsa nāk virsū un vairs nav variantu, tas var satraukt. Ir tik vēls, ka nolemjam vienkārši braukt kaut kur pie jūras un celt telti.. Nedaudz aiz Rutjas, aiz kādas upītes, griežam pa kreisi un esam pie jūras.. Tuvumā ir kaut kāda nometne- bērniem? plenērs? cilvēku vairak kā pierasts redzēt. Jā,- tas arī īpatnēji- Igaunijas krastos ļoti maz cilvēku un pa ceļiem pavisam maz mašīnu.. Nolēmu apjautāties pēc padoma kādam vietējam.- Sieviete, izrādijās somiete un aizveda mūs uz upītes otru krastu un atklāja mums kartē neiezīmētu oficiālu nakšņošanas vietu pašā jūras krastā. Esam sajūsmā!!! Jā viņa dzīvo oranžā mājā Rutjā un laipni aicināja nakšņot pie viņas. Varbūt kādam tas var noderēt? Te pirmo reizi jūrā uz akmeņa ieraudzīju jūras kraukli. Vēlāk- Sāremā salā varēja sastapt veselas jūras kraukļu kolonijas. Ļoti izteiksmīga radībiņa!- Jā, mazliet neparasts stūritis krāsās, formās. Kaut kas kā ne no šīs planētas. Nez, kamdeļ tā liekas? Varbūt arī dēļ savdabīgās metāla platformas uz akmens, kas atgādina avarējušu lidojošo šķīvīti? Tradīcijas taisīt ar zālēm apaudzētos jumtus nemaz nav tik populāra. Te, jūras krastā to manīju tikai te. Vēlāk- Muhu salā. Var jau būt, ka vienkārši netrāpījās pa ceļam?- Esam tikai dažus kilometrus no Kundas. Tās pašas Kundas kuras vārdā nosaukta kāda no daudzajām senkultūrām- Kundas kultūra. Par to varat palasīties Vikipēdijā- Kundas kultūra. Bet mums jābrauc tālāk!