Custom Search
Sietiņiezis
Sietiņiezis.
Dēļ sava bālā toņa samērā neparasts iezis. Gandrīz vai kaut kas gotisks.
Kaut kas kas atgādina pūderētās gotiskā dzīves stila piekritēju bālās sejas. Lai arī tik pat kulturāls dabas objekts, kā Straupes pazemes ezers. Tikai nav gida. Te ir apmetnes vieta laivotājiem un iespēja kurt ugunskuru kaut kā cepšanai. Un tad,- pa izbūvētām laipām un kāpnēm varam izstaigāt Gaujmalas bālo klinšsienu. Vai tā ir ar kaut ko salīdzināma? Izmēra ziņā kaut kas līdzīgs Līču-Laņģu klintīm.
Tas ir liels iezis Latvijai. Iezis, kuru var viegli skatīt arī Gaujas laivu braucēji. Majestātisks iespaids. Bet samērā vēss. Emocionāli vēss. Nu lūk,- esam pieraduši pie smilšakmens dominējošiem pasteļtoņiem? Te nejūtamies mīlīgi. Emocijas ir vēsākas. Vairāk pieņem vārdus ‘efektīvi,’ ‘liels,’ utt. ne tik daudz- ‘gleznieciski’, ‘romantiski’.. Bet skaisti. Auksti, bet skaisti.
Savas pēcgaršas dēļ, tās ir klintis, kur šķiet pietiek pabūt vienreiz. Laikam jau atkal te strādā tradicionālo krāsu pieradums. Sietiņieža tonis, kaut kā nedaudz disonē ar zaļā meža toni, kas ieskauj klinšu sienu. Balts ar zaļu- visa sākuma „krāsa” un zaļā- pasapziņas krāsa. Kas sanāk kopā. Emocionāli raugoties- sanāk pašpietiekošs objekts, kuram tūristi nav vajadzīgi un tas ir sajūtams. Iespējams, ka te būtu bijis interesantāk bez kāpnēm un trepēm. Ja tikai ļautu ložņāt un kāpelēt.
Un tomēr te kaut reizi ir jāpabūt, jo savas popularitātes dēļ vien tā ir tāda kā savas puses dabas ikona.
Šajā braucienā katra atsevišķā pietura- Straupes pazemes ezers, Vaidavas Patkula ala un Sietiņiezis ir atšķirīga. Varbūt tieši tas šo braucienu padara bagātāku? Mazliet sadrumstalotas sajūtas, bet savs gandarījums iegūts. Gribas atgriezties Patkula alā un pameditēt- cik tomēr dod vai nedod mums civilizācija..?