Custom Search
Rajecke Teplica pie Žilinas
Pirmos kalnus manījām jau Polijā, Tad mazu gabaliņu Čehijā un Slovākijā pie mūsu galapunkta- nelielās pilsētiņas Rajecke Teplice pavisam tuvu Žilinai hostelī Velka Fatra. Tur nonācām ap 12 pavadījuši nepārtrauktā ceļā gandrīz 18 stundas. Ilgo laiku iespaidoja arī tas, ka visa Polija ir viens liels ceļu remonts un patiesībā- šausmīgs pasākums. Īpaši naktī un ja vēl neesi gulējis. Sevišķi kritiska situācija ir aiz Varšavas- gan uz Slovākijas, gan Čehijas pusi. Varšavā, remontu dēļ apmaldījāmies pat ar navigatoru. To labot varēja tikai ar varu izsitot to no ieprogrammēta maršruta un kādu laiku braucot „nepareizi”, lai tas būtu spiests meklēt citu ceļu ko mums piedāvāt. Arī citur Polijas remonti nebija atspoguļoti navigatorā un mazliet ceļu pagarināja. Tamdēļ silti iesaku- braucot cauri Polijai iepērkat jaunākās navigaoru kartes un arī tad vēl nevarēsiet būt drošs, ka viss būs ok.
Jā, sapratām, ka arī gāzes iekārta nedod iespēju justies komfortabli, ja visu laiku ir jābremzē vai jāuzsāk brauciens. Tad sākās tradicionālā „raustīšanās” par ko tik daudz varam lasīt forumos. Tomēr atliek sevi mierināt, ka tiek taupīta nauda.
Tātad- ap 11-12.00 esam Slovākijā. Galvā viegls „žvingulītis”. Galapunktu atradām ātri, lai gan pēc rezervācijas izdrukas adreses navigators aizveda līdz ofisa ēkai, kas bija blakus no galvenā korpusa, kur notiek reģistrācija un dzīvošana. Bet tas tāds sīkums.
Jā,- pa ceļam bija jāpilda gāze Lietuvā, Polijā, kamdēļ nepieciešama attiecīga valūta- Lietuvā- Liti, Polijā- Zloti, Slovākijā jau sākas Eiro zona.
Esam pirmajā pieturā.
Vieta ļoti skaista. Šoreiz tā mums bija tikai atpūtai pēc ceļa, kamdēļ lielās pastaigās nedevāmies, tomēr tur tādas ir iespējamas.
Parks. Nelieli, bet gleznieciski kalni apkārt. Skaisti.
Mazliet pārdomājot redzēto.-
Dabā krāsu maz. Daudz grafikas, neiedomājams daudzums pustoņu. Sniegs viegli noslēpj kokus, kalnus, padarot tos noslēpumainākus, mistiskākus. Tas nav skats tiem, kuri pieraduši pie fototapetēm pielīdzinātiem un uzfrišinātiem dabas skatiem. Ir arī pavēsi. Un tomēr tas ir reāls, dabisks dabas spēka skaistums. Daba atpūšas no izdabāšanas tūristiem un ir pati ar sevi pilnīgā saskaņā..
Rajecke Teplica ir pilsētiņa atpūtniekiem. To var sajust, redzot cik daudz te restorāniņu un nakšņošanas vietu. Ir skaidrs, ka tā vietējiem ir pamatnodarbošanās- uzņemt viesus.
Pati viesnīca- Velka Fatra vairāk atgādina padomju laika celtnes, tomēr tai apkārt redzamas izpausmes arhitektūrā, ko acīmredzot inspirējis vietējais skaistums. Kaut kas nedaudz pasakains, ne visai reāls. Pat brīžiem- banāls un tomēr.. un tomēr..
Slovākijā pasūtījām tā saucamo duble room hotelī Velka Fatra.
Tā sastāvēja no lielas divguļamās gultas un izvelkamā krēsla. Par to maksājām 33.-EUR. Te iekļāvās dāsnas brokastis. Pieejams Spa un citi labumi, kurus, atšķirīgi no daudziem citiem, nemaz neizmantojām. Mēs domās bijām ceļā uz Vīni.
Apkalpojošais personāls runāja angliski. Tomēr ne visi. Mūs pieņēma administrators, kurš angliski nerunāja, bet zināja tikai dažus vārdus krieviski. Tas bija amizanti, bet pieciešami. Brīvi angliski runāja galvenokārt jaunieši. Tas pats attiecās uz pārējiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kad meklēju autogāzi- man laipni mēģināja stāstīt ceļu slovāku valodā izmantojot dažus krievu vārdus. -Autogāzi atradām. Tā bija gan pilsētiņā, gan uz "autobāņa" ceļā uz Vīni.
Jā, neiebraucot Rajecke Teplicā, labajā pusē kalna piekājē manījām kempinga vietu. Varbūt tas kādu vasaras atpūtnieku var interesēt.
