Uz Oddu braucām speciāli Troltungas dēļ. Viens no īpaši skaistajiem punktiem. Pat ikonisks Norvēģijai. Burvīgs kempings. Mums trāpijās vieta ar skatu uz ezeru pašā tā krastā. Kempinga recepcijā strādāja latviete, un latvieši bija mums kaimiņi, parādot cik esam tuvu.
filmēts ar Canon 6d, lietojot Lee filtrus-
filmēts ar Sony HD videokameru-
filmēts ar Sony HD videokameru-
Troltunga-
Nu šis gājiens nav domāts netrennētiem. No auto stāvvietas kalnos līdz Troltungas mēlei ir jākaāpj kalnos 11,5 km turp un tad tas pats gabals atpakaļ. no tiem pirmie 1,5 km ie ļoti sarežģīts kāpiens pa dubļainu, apmēram 45 grādu kāpienu, kas īpaši sarežģīts likās atceļā, kad bija noieti 21,5 km, bija satumsis un visu dienu līņājis. Likās ka zemē netiksim, bet nokritīsim lauzuši kaklus. Tā vai citādi kāpiens bija ļoti grūts , ilgs, slapjš un ļoti, ļoti skaists. Mazliet pārsteidza fakts, ka pat tur galā pie mēles nebija nekādas civilizācijas- ne nojumes salijušiem tūristiem, ne vietas kur pārlaist nakti, ka Alpos vai pat Tatros. Nebija nekā. Tikai prātam neaptverams skaistums un varena dabas klātbūtne... Es nezinu vai man būtu spēka to noiet vēlreiz. Mēs gājām no 9 rītā līdz pusnaktij. Bet tas bija viens no manas dzīves skaistākajiem gājieniem. Lai gan esmu bijis jau 35 citās valstīs Eiropā. Tas ir grūti un dodoties ceļā dtipri padomājat par atbildtošu apģērbu- dubļiem, lietum, aukstumam. Un padomājat par kaut ko ēdamu. Ne visi par to bija domājuši un ēdienu mums lūdz kā tādi nabadziņi citi kāpēji. Troltunga bija mūsu ceļojuma kulminācijas punkts...
