Custom Search
Braucot no Bledas uz Postoinu zdarījām nelielu kļūdu- nobraucām no Ļubļanas autobāņa, jo likās, ka tas ved ar līkumu. Mazie ceļi reizēm sola iespēju vairāk “izgaršot” vietējo dabu un kultūru. Es domāju, ka tas šoreiz bija lieki. Mazie ceļi- līkumu līkumiem un uz priekšu tiekam jūtami lēnāk. Tomēr bez kādiem citiem starpgadījumiem. Brauciens uz vienīgo kempingu Postoinas alas apkaimē veda garām alai, kas bija labi, jo varējām saprast kur rīt no rīta dosimies un kur liksim mašīnu. Kempingu gan tik viegl;i atrast neizdevās, jo navigatorā norādītās koordinātas īsti neatbilda dabai. Atgriezāmies pie alas autostāvvietām un tur tās “diriģenti” bez problēmām skaidrā angļu valodā izstāstīja kā kempingu atrast. Atradām. Kādus 5 km no alas.
Kempings tāds padrūms, jo viss paugurainā lapu koku mežā. Bet ar labu baseinu, sporta laukumiem bumbu spēlēm, labu infrastruktūru. Vienīgais ar ko jārēķinās- baseins darbojas vien līdz 19.00 un mums tas nozīmēja ka peldēties varam knapu pusstundu. Tomēr arī tā palīdzēja atgūt svaigumu.
Diena ļoti bagāta iespaidiem.
Jā. Postoinas kempings ir tāds vienīgais alas tuvumā un tamdēļ arī dārgāks kā Sočas kempings savas divas reizes. Ja Sočas kempings mums maksāja ap 21 EUR par nakti, tad Postoinas- ap 43 EUR par nakti. Bet izvēles jau nebija. Jā- varbūt te bija baseins un sporta laukumi un veļas mašīnas un plītis pusdienu gatavošanai, kas Sočā nebija...nu jā...
kempinga adrese: Veliki Otok 50 6230 Postojna Camping Pivka Jama.
No rīta- uz alu!
Jau 10.00 no rīta pie alas rosība. Autosstāvvietā gan vēl brīvu vietu bija pietiekoši. Jā- autosstāvvieta ir par maksu un par 3,5 stundām mēs samaksājām 3,5 EUR. Tas bija laiks par kuru var apskatīt alu un blakus esošos suvenīrveikaliņus.
Mēs nopirkām mazāko no pasākumu paketēm. Bet tagad, pēc redzētā, es nedomāju, ka izvēlētos ko citu. Tas bija vairāk kā pietiekoši, ja pasākumam atvēlēta viena diena, kurai jābeidzās Venēcijā.
Ala? Superīgs piedzīvojums! Izrādijās, ka lielākā Eiropā. Brauciens ar speciāliem vagoniņiem, bet pēc tam- ap stundu kājām. Ko vēl vairāk vispār vajag? Gidi pat kaut ko stāstīja, bet es iztiku ar to, ko redzēju acīm. Jā- viens no biežāk dzirdētiem teikumiem no gidu puses- “No photo!” Tas skanēja ik pēc pāris minūtēm, bet neatstāja nekādu iespaidu uz tūristiem, kuri fotografēja un filmēja vienā laidā. Kādam ārvalstu tūristam gide pienāca klāt un acīs skatoties izteica maģisko-”no photo!” Tūrists žilbinoši smaidot māja ar galvu un turpināja fotografēt... Likumīgi laikam to darīt nedrīkst, bet var nopirkt bezgalīgu daudzumu fotogrāfijas vai videomateriālus blakusesošajos suvenīrveikalos. Jā- ejot iekšā alā visus fotografē un ekskursijas beigās jūsu bildes ir gatavas un nopērkamas vai nenopērkamas izliktas pie stendiem kopējai apskatei.
Vai tur bija auksti? Nezinu ko teikt- jā man bija t-krekls un viegls džemperītis un nejutos briesmīgi. Tomēr gluži ar plānu krekliņu doties šaja pastaigā neieteiktu.
Pārējais lai jums tiek bildēs un video, bet vairāk par maršrutiem, saturu un biļešu cenām sk.:
http://www.postojnska-jama.eu/en/
Kempings tāds padrūms, jo viss paugurainā lapu koku mežā. Bet ar labu baseinu, sporta laukumiem bumbu spēlēm, labu infrastruktūru. Vienīgais ar ko jārēķinās- baseins darbojas vien līdz 19.00 un mums tas nozīmēja ka peldēties varam knapu pusstundu. Tomēr arī tā palīdzēja atgūt svaigumu.
Diena ļoti bagāta iespaidiem.
Jā. Postoinas kempings ir tāds vienīgais alas tuvumā un tamdēļ arī dārgāks kā Sočas kempings savas divas reizes. Ja Sočas kempings mums maksāja ap 21 EUR par nakti, tad Postoinas- ap 43 EUR par nakti. Bet izvēles jau nebija. Jā- varbūt te bija baseins un sporta laukumi un veļas mašīnas un plītis pusdienu gatavošanai, kas Sočā nebija...nu jā...
kempinga adrese: Veliki Otok 50 6230 Postojna Camping Pivka Jama.
No rīta- uz alu!
Jau 10.00 no rīta pie alas rosība. Autosstāvvietā gan vēl brīvu vietu bija pietiekoši. Jā- autosstāvvieta ir par maksu un par 3,5 stundām mēs samaksājām 3,5 EUR. Tas bija laiks par kuru var apskatīt alu un blakus esošos suvenīrveikaliņus.
Mēs nopirkām mazāko no pasākumu paketēm. Bet tagad, pēc redzētā, es nedomāju, ka izvēlētos ko citu. Tas bija vairāk kā pietiekoši, ja pasākumam atvēlēta viena diena, kurai jābeidzās Venēcijā.
Ala? Superīgs piedzīvojums! Izrādijās, ka lielākā Eiropā. Brauciens ar speciāliem vagoniņiem, bet pēc tam- ap stundu kājām. Ko vēl vairāk vispār vajag? Gidi pat kaut ko stāstīja, bet es iztiku ar to, ko redzēju acīm. Jā- viens no biežāk dzirdētiem teikumiem no gidu puses- “No photo!” Tas skanēja ik pēc pāris minūtēm, bet neatstāja nekādu iespaidu uz tūristiem, kuri fotografēja un filmēja vienā laidā. Kādam ārvalstu tūristam gide pienāca klāt un acīs skatoties izteica maģisko-”no photo!” Tūrists žilbinoši smaidot māja ar galvu un turpināja fotografēt... Likumīgi laikam to darīt nedrīkst, bet var nopirkt bezgalīgu daudzumu fotogrāfijas vai videomateriālus blakusesošajos suvenīrveikalos. Jā- ejot iekšā alā visus fotografē un ekskursijas beigās jūsu bildes ir gatavas un nopērkamas vai nenopērkamas izliktas pie stendiem kopējai apskatei.
Vai tur bija auksti? Nezinu ko teikt- jā man bija t-krekls un viegls džemperītis un nejutos briesmīgi. Tomēr gluži ar plānu krekliņu doties šaja pastaigā neieteiktu.
Pārējais lai jums tiek bildēs un video, bet vairāk par maršrutiem, saturu un biļešu cenām sk.:
http://www.postojnska-jama.eu/en/
Click to set custom HTML
