Custom Search
Triglav Nacionālais parks. Soča
Slovēnijā noskatīti divi pieturas punkti- Sočas upe Triglav parkā un Postojnas ala. Tas dēļ dienu limita- Venēcijā bija jānokļūst konkrētā datumā.
Braukšana no Balatona Ungārijā uz Soču Slovēnijā ir aptuveni tik pat gara kā iepriekšējie- 390 km. Tas ir sadrumstalots, jo ceļš stiepjas pa 4 valstu teritoriju. To gan izvēlējās navigators un nemaz nezināju, ka tiks skarta arī Itālija un iebraucot Itālijas teritorijā samērā netālu no paredzētā kempinga Itālijā, pat radīja bažas vai braucam pareizi. Šīs bažas radīja arī fakts, ka, iebraucot starp Alpu kalnu stāvajām mugurām navigators pa brīžam zaudēja savienojumu ar satelītiem un tas radītās bažas vēl pastiprināja un īsti neļāva izbaudīt visu apkārtnes skaistumu. Ungārijas un Austrijas gabals neko sevišķi interesantu nesniedza. Uz brītiņu piestājām Austrijā pie viena rožu dārza un tas arī viss. Gāzi nedabūju, ielēju banzīnu..
Īsti skaistumi sākās Itālijā-Slovēnijā. Serpentīni uz augšu un leju pa klinšainajiem Alpiem, kuri te ir stāvāki, kā Austrijas vidienē. Tomēr ir kaut kāds pamestības iespaids.. Vismaz Itālijā daudz (šķietami daudz) pamestu māju, samērā maz cilvēku. Kaut kas no krīzes skartiem laukiem.. Bet daba ir vienreizeji skaista.
Pa ceļam noskatām kalnu ezeriņu- Lago del Predil ar romantisku saliņutā vidū, kur nolemjam atbraukt rīt nopeldēties.
Īsi pirms kempinga navigators atkal zaudēja sakarus, kas savienojumā ar tuvojošos krēslu un ceļrāžu trūkumu neko labu nesolīja. Tomēr..,- tomēr īstajā brīdī pamanām uzrakstu, kas norāda uz kempingu- Camp site Polovnik Sočas krastā (Ledina 8 5230 Bovec, Slovenia). Ir arī brīvas vietas. Daži satraucošī mirkļi noskatot telts vietu un pelnītais atslābums.. Esam pāris simts metrus no Spčas upes kanjona. Tas ir negaidīts pārsteigums. Kaut kā attālumi mājās pētot kartes likās lielāki.
Kempings ir patīkams. Te ir arī vietas nelielā hotelī un pat neliels restorāniņš. Tomēr mēs to neizmantojam. Viss ir pietiekoši skaisti tā pat un mums pilnīgs aprīkojums pusdienu gatavošanai- elektriska plīts, ātrvārāmais elektriskais katls, elektriskā tējkanna utt. Pa ceļam nopirkām galda lampiņu, lai varam izbaudīt vakarus mazliet ilgāk. Tas tiešām noder. Jā- arī pagarinātājs 15 metru garumā tā vien aizsniedza mūsu teltsvietu. To noteikti vajadzētu ievērot, ka pagarinātājam jābūt vismaz 10-15 m garam. Lai arī mums līdzi savas mēbeles- galds un krēsli, te tie pat nav vajdzīgi, jo ir masīvs galds un soli gar tā malām. Jumts te nav, bet.. gandrīz nevajadzēja, jo lietus lija tikai nākamajā dienā pavisma neilgi..
Ko redzējām? Nākamā diena pēc burvīgās nakts- pastaiga pa Sočas kanjonu un vispār- gar upi. Upe pārsteidz ar savu tikīzkrāsas ūdeni. No trosu tiltiņa var bez problēmām skatīties lielu foreļu klejojumiem. Nez kamdēļ te tās nav izķertas? Upe darbojas kā liels kondicionieris un apkārt samērā siltā laika apstākļos, te ir jūtams vēsums.. Vienam otram to vajadzētu ņemt vērā, dodoties pastaigā uz Sočas kanjonu. Kāds tas bija, lai runā bildes..
Apkārtējā smukuma dēļ pagarinājām te pavadāmo laiku no 2 uz 3 naktīm un norediģējām no paredzēto apskates objektu saraksta Slovēnijā- Škocjanskas alu. Nu ne jau pēdējo reizi te brauksim! Par kompromisu- uz Postojnu no Sočas brauksim gar Triglav kalnu pa krāšņu pāreju un Bledu ar tās ezeru un baznīcu uz salas ezera vidū.
Jā- Lago del Predil ezers Netālu no Sočas Itālijā izrādijās skaists, bet ļoti auksts. Ielīst ūdenī varēja, bet ar to peldēšanu bija kā bija. Arī tuvojās lietus un ezers viļņojās...
atceļā no ezera mazliet dabūjām lietu un arī mazliet nomaldījāmies. Cerējām iztikt bez navigatora, bet mazie ceļi ar to sazarojumiem var viegli maldināt.
Vakars mierīgs, bez lietus un pastaigājamies gar Soču. Burvīgi.
No rīta agri laižam tālāk. Attālums nav pārāk liels- nepilni 200 km, bet nervozē fakts, ka degviela iet uz beigām un tuvākais uzpildes punkts- aiz pārejas. Turklāt- benzīns ne gāze. Aiz pārejas nozīmē arī to, ka brauciens kalnā degvielu tērēs dubultā. Mums jāuzbrauc 1600 metru augstumā pa bezgalīgiem serpentīniem.
Jā- Slovēnijas Alpi un Triglav kalna apkaime ir ļoti krāšņi un majestātiski. Te noteikti ir vērts braukt!
Pa ceļam augšup redzamas kūpošas mašīnas. Jā tehnikai nākas trūkties. Augšā ir fantastisks skats uz augstajām virsotnēm un Triglav kalnu. Augšup braucot ir divi skatpunkti- viens pirms augstākā punkta- bezmaksas. Otrs- ap 1650 metru augstumā- ar suvenīru bodītēm, restorānu, viesu namu un..- maksas stāvvietu. Tai gan iespējams nedaudz pbraukt garām un nolikt masīnu bezmaksas. Ja tas ir svarīgi jūsu budžetam (ietaupīsiet savus 4 EUR), tad tā arī darat. Jā, izkāpt un pastaigāties te ir vērts! Arī mēs pakāpāmies savu pusstundu uz augšu, lai redzētu leģendāro “sejiņu” pretējā kalna sienā. Tā ir dabīgs veidojums kalna sienā, kas tiešām atgādina sievietes seju.
Gāze nav, benzīna lampiņa jau labu laiku deg. Par laimi ir jābrauc vien uz leju. Par nelaimi- ar bremzēm vien to darīt nevar, jābrauc ar otro ātrumu, bet tas nozīmē lielu banzīna patēriņu. Jā lejup braukt pat liekas grūtāks darbs. Nez kamdēļ liekas, ka mašīnai tas ir grūtāk.
Nobraucot lejā benzīntanks izrādās nav pārāk tālu. Lai gan nav arī lētākais. Par gāzi nākas tikai sapņot. Tomēr, lai arī ceļa izdevumi ar to palielinās, prāts mierīgāks, jo uz ceļa palikuši neesam. Braucam uz Bledu.
Laiks noskaidrojies un kļuvis vēl siltāks. Neteiksim, ka Bledas ezeru atradu ar pirmo piegājienu, jo nezināju, ko atlikt navigatorā, tomēr pie pirmā veikala uz jautājumu, kur atrast ezeru, uzreiz tikām pareizi novirzīti.
Ezers civilizēts, skaists, bet- arī komercializēts. Diez vai vēl kādreiz te braukšu. Ir iespējams noīrēt lavu vai braukt atpūtas braucienos ar dzudzvietīgām, gondolām līdzīgām laivām par kādiem padsmit EUR uz četriem. Mēs to neizmantojām. Negribējās.
Braukšana no Balatona Ungārijā uz Soču Slovēnijā ir aptuveni tik pat gara kā iepriekšējie- 390 km. Tas ir sadrumstalots, jo ceļš stiepjas pa 4 valstu teritoriju. To gan izvēlējās navigators un nemaz nezināju, ka tiks skarta arī Itālija un iebraucot Itālijas teritorijā samērā netālu no paredzētā kempinga Itālijā, pat radīja bažas vai braucam pareizi. Šīs bažas radīja arī fakts, ka, iebraucot starp Alpu kalnu stāvajām mugurām navigators pa brīžam zaudēja savienojumu ar satelītiem un tas radītās bažas vēl pastiprināja un īsti neļāva izbaudīt visu apkārtnes skaistumu. Ungārijas un Austrijas gabals neko sevišķi interesantu nesniedza. Uz brītiņu piestājām Austrijā pie viena rožu dārza un tas arī viss. Gāzi nedabūju, ielēju banzīnu..
Īsti skaistumi sākās Itālijā-Slovēnijā. Serpentīni uz augšu un leju pa klinšainajiem Alpiem, kuri te ir stāvāki, kā Austrijas vidienē. Tomēr ir kaut kāds pamestības iespaids.. Vismaz Itālijā daudz (šķietami daudz) pamestu māju, samērā maz cilvēku. Kaut kas no krīzes skartiem laukiem.. Bet daba ir vienreizeji skaista.
Pa ceļam noskatām kalnu ezeriņu- Lago del Predil ar romantisku saliņutā vidū, kur nolemjam atbraukt rīt nopeldēties.
Īsi pirms kempinga navigators atkal zaudēja sakarus, kas savienojumā ar tuvojošos krēslu un ceļrāžu trūkumu neko labu nesolīja. Tomēr..,- tomēr īstajā brīdī pamanām uzrakstu, kas norāda uz kempingu- Camp site Polovnik Sočas krastā (Ledina 8 5230 Bovec, Slovenia). Ir arī brīvas vietas. Daži satraucošī mirkļi noskatot telts vietu un pelnītais atslābums.. Esam pāris simts metrus no Spčas upes kanjona. Tas ir negaidīts pārsteigums. Kaut kā attālumi mājās pētot kartes likās lielāki.
Kempings ir patīkams. Te ir arī vietas nelielā hotelī un pat neliels restorāniņš. Tomēr mēs to neizmantojam. Viss ir pietiekoši skaisti tā pat un mums pilnīgs aprīkojums pusdienu gatavošanai- elektriska plīts, ātrvārāmais elektriskais katls, elektriskā tējkanna utt. Pa ceļam nopirkām galda lampiņu, lai varam izbaudīt vakarus mazliet ilgāk. Tas tiešām noder. Jā- arī pagarinātājs 15 metru garumā tā vien aizsniedza mūsu teltsvietu. To noteikti vajadzētu ievērot, ka pagarinātājam jābūt vismaz 10-15 m garam. Lai arī mums līdzi savas mēbeles- galds un krēsli, te tie pat nav vajdzīgi, jo ir masīvs galds un soli gar tā malām. Jumts te nav, bet.. gandrīz nevajadzēja, jo lietus lija tikai nākamajā dienā pavisma neilgi..
Ko redzējām? Nākamā diena pēc burvīgās nakts- pastaiga pa Sočas kanjonu un vispār- gar upi. Upe pārsteidz ar savu tikīzkrāsas ūdeni. No trosu tiltiņa var bez problēmām skatīties lielu foreļu klejojumiem. Nez kamdēļ te tās nav izķertas? Upe darbojas kā liels kondicionieris un apkārt samērā siltā laika apstākļos, te ir jūtams vēsums.. Vienam otram to vajadzētu ņemt vērā, dodoties pastaigā uz Sočas kanjonu. Kāds tas bija, lai runā bildes..
Apkārtējā smukuma dēļ pagarinājām te pavadāmo laiku no 2 uz 3 naktīm un norediģējām no paredzēto apskates objektu saraksta Slovēnijā- Škocjanskas alu. Nu ne jau pēdējo reizi te brauksim! Par kompromisu- uz Postojnu no Sočas brauksim gar Triglav kalnu pa krāšņu pāreju un Bledu ar tās ezeru un baznīcu uz salas ezera vidū.
Jā- Lago del Predil ezers Netālu no Sočas Itālijā izrādijās skaists, bet ļoti auksts. Ielīst ūdenī varēja, bet ar to peldēšanu bija kā bija. Arī tuvojās lietus un ezers viļņojās...
atceļā no ezera mazliet dabūjām lietu un arī mazliet nomaldījāmies. Cerējām iztikt bez navigatora, bet mazie ceļi ar to sazarojumiem var viegli maldināt.
Vakars mierīgs, bez lietus un pastaigājamies gar Soču. Burvīgi.
No rīta agri laižam tālāk. Attālums nav pārāk liels- nepilni 200 km, bet nervozē fakts, ka degviela iet uz beigām un tuvākais uzpildes punkts- aiz pārejas. Turklāt- benzīns ne gāze. Aiz pārejas nozīmē arī to, ka brauciens kalnā degvielu tērēs dubultā. Mums jāuzbrauc 1600 metru augstumā pa bezgalīgiem serpentīniem.
Jā- Slovēnijas Alpi un Triglav kalna apkaime ir ļoti krāšņi un majestātiski. Te noteikti ir vērts braukt!
Pa ceļam augšup redzamas kūpošas mašīnas. Jā tehnikai nākas trūkties. Augšā ir fantastisks skats uz augstajām virsotnēm un Triglav kalnu. Augšup braucot ir divi skatpunkti- viens pirms augstākā punkta- bezmaksas. Otrs- ap 1650 metru augstumā- ar suvenīru bodītēm, restorānu, viesu namu un..- maksas stāvvietu. Tai gan iespējams nedaudz pbraukt garām un nolikt masīnu bezmaksas. Ja tas ir svarīgi jūsu budžetam (ietaupīsiet savus 4 EUR), tad tā arī darat. Jā, izkāpt un pastaigāties te ir vērts! Arī mēs pakāpāmies savu pusstundu uz augšu, lai redzētu leģendāro “sejiņu” pretējā kalna sienā. Tā ir dabīgs veidojums kalna sienā, kas tiešām atgādina sievietes seju.
Gāze nav, benzīna lampiņa jau labu laiku deg. Par laimi ir jābrauc vien uz leju. Par nelaimi- ar bremzēm vien to darīt nevar, jābrauc ar otro ātrumu, bet tas nozīmē lielu banzīna patēriņu. Jā lejup braukt pat liekas grūtāks darbs. Nez kamdēļ liekas, ka mašīnai tas ir grūtāk.
Nobraucot lejā benzīntanks izrādās nav pārāk tālu. Lai gan nav arī lētākais. Par gāzi nākas tikai sapņot. Tomēr, lai arī ceļa izdevumi ar to palielinās, prāts mierīgāks, jo uz ceļa palikuši neesam. Braucam uz Bledu.
Laiks noskaidrojies un kļuvis vēl siltāks. Neteiksim, ka Bledas ezeru atradu ar pirmo piegājienu, jo nezināju, ko atlikt navigatorā, tomēr pie pirmā veikala uz jautājumu, kur atrast ezeru, uzreiz tikām pareizi novirzīti.
Ezers civilizēts, skaists, bet- arī komercializēts. Diez vai vēl kādreiz te braukšu. Ir iespējams noīrēt lavu vai braukt atpūtas braucienos ar dzudzvietīgām, gondolām līdzīgām laivām par kādiem padsmit EUR uz četriem. Mēs to neizmantojām. Negribējās.
Lūk, kempinga adrese: Soča 8, 5232
Prelaz Vršič kalnu pāreja (1611 m) ceļā no Sočas uz Bledu-
Bledas atrašanās vieta kartē-
