Custom Search
From SanRemo to MonteCervino-
Mēs dodamies prom no piejūras kūrortu zonas uz kalniem. Pēc mēneša ceļojuma apkārt Pireneju pussalai, pēc tam, kad tik daudz redzēts un piedzīvots šis pagrieziens likās gandrīz vai sāpīgs. Likās, ka tas tika sajusts kaut kur “tur augšā” un izpaudās tādējādi, ka SanRemo mums mašīnai izsita logu maksas stāvvietā un nozaga datoru ar visām ceļojuma bildēm un video... Mums palīdzēja doties virzienā uz mājām?
Tā vai citādi, bet laikam jau vienmēr pagriezieni prom no ierastā nav viegli. Te laikam kaut kas jāmācās?
No ceļa uz Turīnu un pēc tam uz Monte Cervino patiesībā neko daudz negaidīju. Likās interesanti, pat satraucoši nonākt leģendām apvītajā Turīnā. Bet pa ceļam...
Jā pirmais ceļa posms no San Remo uz Turīnu izrādijās krāšņāks nekā gaidīju. SanRemo incidenta dēļ noskaņojums nebija pārāk labs un arī filmēt īsti neatļāvos, jo pastāvēja problēmas kur likt safilmētos failus, jo dators, kur katru vakaru ielādēju dienā safilmēto nu bija svešās rokās... Tā bija problēma. Īpaši kalnu zonā, kur atrast iespēju kaut kā ielādēt internetā savus failus gandrīz nebija realizējama. Bija jādomā par jaunu video un foto flešu iegādi, kas nozīmē, ka atkal ceļojums samazināsies par kādu dienu vai divām. Bet cita risinājuma jau nav.
Un tomēr kalnu zona ir kā attīrīšanās zona. Nezinu, kas tur nostrādā, bet kalnu ainavas tevi paņem tik pamatīgi kā it kā es atgrieztos mājā pēc gara ceļa. Viss liekas saviļņojoši burvīgs, tīrs un tik dabisks!
Ap Turīnu- nedaudz pirms un arī pēc ainava kļūst līdzenāka un varbūt pat garlaicīgāka. Brauciens iznāca samērā garš- 335 km. Sākuma daļas serpertīni radīja bažas vai vispār tas ir realizējams un vai nevajadzētu meklēt naktsmītni kaut kur pa ceļam. Kaut kur ap Turīnu. Tomēr pagarlaicīgā ainava palīdzēja visu atrisināt. Braukt varēja ātrāk un spārnoja doma par naktsmītni krāšņu kalnu ielokā. Pat ar visu pieturu Turīnā, galā nokļķuvām visai laicīgi. Vēlu vakarā, bet pieņemami laicīgi.
Jo tuvāk kempingam vietiņā ar nosaukum Valtournenche, jo visapkārt viss kļuva skaistāks. Kā nekā mēs tuvojamies kalnam, kas tikai dažus metrus zemāks par Monblānu un , kas ir Šveices skaistākais kalns (augstākais?). Šveices? Jā Monte Chervino atrodas uz robežas ar Šveici un Šveicē tas pazīstams ar nosaukumu Materhorns un tam var piekļūt no vietas ar nosaukumu Zermat. Tomēr- izvēlējāmies Itālijas pusi, jo tas izrādijās daudz lētāk un arī piekļuve kalnam ir vienkāršāka, jo Šveicē ar mašīnu kalnam pietuvoties nedrīkst un tā jāatstāj un jābrauc līdz kalnam ar vilcienu. Tas likās lieks apgrūtinājums un tamdēļ izvēlējāmies Itālijas pusi. Te viss izskatījās tik dabiski, vienkārši un cilvēcīgi, ka šo izvēli nenožēloju ne mirkli.
Tā vai citādi, bet laikam jau vienmēr pagriezieni prom no ierastā nav viegli. Te laikam kaut kas jāmācās?
No ceļa uz Turīnu un pēc tam uz Monte Cervino patiesībā neko daudz negaidīju. Likās interesanti, pat satraucoši nonākt leģendām apvītajā Turīnā. Bet pa ceļam...
Jā pirmais ceļa posms no San Remo uz Turīnu izrādijās krāšņāks nekā gaidīju. SanRemo incidenta dēļ noskaņojums nebija pārāk labs un arī filmēt īsti neatļāvos, jo pastāvēja problēmas kur likt safilmētos failus, jo dators, kur katru vakaru ielādēju dienā safilmēto nu bija svešās rokās... Tā bija problēma. Īpaši kalnu zonā, kur atrast iespēju kaut kā ielādēt internetā savus failus gandrīz nebija realizējama. Bija jādomā par jaunu video un foto flešu iegādi, kas nozīmē, ka atkal ceļojums samazināsies par kādu dienu vai divām. Bet cita risinājuma jau nav.
Un tomēr kalnu zona ir kā attīrīšanās zona. Nezinu, kas tur nostrādā, bet kalnu ainavas tevi paņem tik pamatīgi kā it kā es atgrieztos mājā pēc gara ceļa. Viss liekas saviļņojoši burvīgs, tīrs un tik dabisks!
Ap Turīnu- nedaudz pirms un arī pēc ainava kļūst līdzenāka un varbūt pat garlaicīgāka. Brauciens iznāca samērā garš- 335 km. Sākuma daļas serpertīni radīja bažas vai vispār tas ir realizējams un vai nevajadzētu meklēt naktsmītni kaut kur pa ceļam. Kaut kur ap Turīnu. Tomēr pagarlaicīgā ainava palīdzēja visu atrisināt. Braukt varēja ātrāk un spārnoja doma par naktsmītni krāšņu kalnu ielokā. Pat ar visu pieturu Turīnā, galā nokļķuvām visai laicīgi. Vēlu vakarā, bet pieņemami laicīgi.
Jo tuvāk kempingam vietiņā ar nosaukum Valtournenche, jo visapkārt viss kļuva skaistāks. Kā nekā mēs tuvojamies kalnam, kas tikai dažus metrus zemāks par Monblānu un , kas ir Šveices skaistākais kalns (augstākais?). Šveices? Jā Monte Chervino atrodas uz robežas ar Šveici un Šveicē tas pazīstams ar nosaukumu Materhorns un tam var piekļūt no vietas ar nosaukumu Zermat. Tomēr- izvēlējāmies Itālijas pusi, jo tas izrādijās daudz lētāk un arī piekļuve kalnam ir vienkāršāka, jo Šveicē ar mašīnu kalnam pietuvoties nedrīkst un tā jāatstāj un jābrauc līdz kalnam ar vilcienu. Tas likās lieks apgrūtinājums un tamdēļ izvēlējāmies Itālijas pusi. Te viss izskatījās tik dabiski, vienkārši un cilvēcīgi, ka šo izvēli nenožēloju ne mirkli.
